Molbertu pirms gada saņēmu dāvanā no tēva. Biju ļoti priecīga, un šobrīd varu teikt, ka savam vecajam molbertam tikai ik pa laikam noslauku putekļus...

Man liekas, ka molbertam ir jābūt tādam, lai strādājot tu viņu nejustu- un par šo es tā varu teikt- nekas netraucē, negrab un neļurkājās. Īsāk sakot- gruntīgs molberts, un, pēc visa spriežot, izturēs arī laika pārbaudi. Pati gleznoju gan dienas gaismā, gan pie mākslīgā apgaismojuma, un, lai uztveru īstu un vienmērīgu gaismu, ļoti izmantoju funkciju, kas ļauj molbertu saliekt un nostiprināt nedaudz uz priekšu un atpakaļ. Arī pilnīga nolaišana horizontālā stāvoklī ideāli noder, piem., finālā lakojot bildi vai tad, kad gribās drusku pašķaidīties ar šķidrākām krāsām. Vēl esmu jau ļoti pieradusi pie nelielā plauktiņa, kur var uzkrāmēt lietojamās pindzeles, lupatas un citus štruntus- droši vien, ja piesēstos pie vecā molberta, tad aiz inerces mestu pindzeles zemē.

Pati gan arī esmu veikusi šim molbertam nelielas korekcijas, jo bieži gleznojot pavisam neliela izmēra darbus, man traucēja fiksējošās malas, kas pārklājās uz gleznas, bet cik tur tā darba- 5 min., un nav vairs kur piesieties. Bet tas jau katram radītājam individuāli.

www.zaneluse.com